Granīta ceļa apmales

Apmales akmens ir robeža uz ietves, lai atšķirtu brauktuvi, ietvi, zaļo zonu, norobežojošo zonu un citas ceļa daļas, kam ir nozīme gājēju un transportlīdzekļu satiksmes drošības nodrošināšanā un ietves kārtīgas malas nodrošināšanā. Attīstoties un apbūvējot pilsētu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu un garāmgājēju drošību, ļoti nepieciešams uz ceļa bruģēt apmales.

Apmales materiāls parasti ir dabīgs granīts, kam jābūt konsekventam un bez plaisām un laikapstākļiem. Granīta galīgā spiedes izturība, kas saglabā ūdeni, nedrīkst būt mazāka par 100 MPa, Losandželosas metodes nodiluma pakāpe ir mazāka par 30 procentiem, un Deval metodes nodiluma pakāpe ir mazāka par 5 procentiem. Turklāt ceļa apmales jāuzstāda stingri, ar taisnām līnijām, taisniem līkumiem, bez stūriem un plakanu augšpusi.

Granīta apmales akmenim ir ļoti spēcīgs materiāls, izturība pret skābēm un sārmiem, izturība pret atmosfēras iedarbību un spilgta krāsa. Tomēr, lai arī kāds akmens būtu, tam ir kopīgs vājums, proti, ja pēc lietošanas tas netiks kopts, akmenim būs dažādas patoloģiskas izmaiņas un tas saīsinās akmens mūžu. Tāpēc ir jāpievērš uzmanība šādiem trim aspektiem.

1. Apmales akmenim jābūt sausam un necaurlaidīgam

Lai gan akmens vide nevar atrasties mitrā un tumšā vietā, tā nevar atrasties īpaši sausā vietā. Saglabājiet noteiktu mitrumu, bet tas nav mitrs. Ja akmens vienmēr atrodas sausā vidē, akmens iekšpusē tiks uzsūkts ūdens, un akmens virsma saplaisās.

2. Akmens ir karstumizturīgs

Ja akmens bieži tiek pakļauts spēcīgai gaismai, tā spīdums mainīsies, paaugstinoties temperatūrai.

3. Apmales ir jāaizsargā no skābēm un sārmiem

Akmens ķīmiskais sastāvs būtībā ir neitrāls. Uzstādīšanas laikā labāk nelikt akmeni vietās, kur ir pārāk daudz ķīmisko komponentu. Akmens baidās no skābes un sārmiem. Kad tas nonāk saskarē ar daudzām vielām, kas satur skābi un sārmu, tas sarūsēs. Turklāt cietinātāju produktus nevar lietot nejauši. Daudzi produkti satur skābi un sārmu, kas arī apdraud akmeni.